Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju neveic D vitamīna analīzes

Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju neveic D vitamīna analīzes
Vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav veikuši D vitamīna analīzes, kamēr tās ir veikuši 46%, bet vēl 3% nesniedza precīzu atbildi, secināts zīmola Vigantolvit® aptaujā, kas veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1500 iedzīvotājus. Turklāt sievietes D vitamīna analīzes ir veikušas ievērojami biežāk nekā vīrieši.

Pēdējā gada laika D vitamīna analīzes ir veikuši vien 31% aptaujāto vīriešu, kamēr sieviešu –   59%. D vitamīna analīzes nav veikuši 64% aptaujāto vīriešu un 40% aptaujāto sieviešu, bet “grūti pateikt” atbildējuši 5% aptaujāto vīriešu un 1% aptaujāto sieviešu.

Pētot rezultātus pa vecuma grupām, var secināt, ka D vitamīna analīžu veikšanas aktivitāte pieaug ar gadu skaitu. Tā, piemēram, aktīvākie D vitamīna analīžu veicēji ir vecuma grupā 55-74 gadi, no kuriem 53% ir veikuši šādas analīzēs pēdējā gada laikā, 45% nav veikuši un 2% atbildējuši “grūti pateikt”. Savukārt visretāk D vitamīnu analīzēs pēdējā gada laikā pārbaudījuši respondenti vecumā no 18 līdz 25 gadiem, no kuriem šādas analīzes veikuši 25% respondentu, bet nav veikuši attiecīgi 75% respondentu, secināts Vigantolvit® zīmola aptaujā.

Aptauja neatklāj būtisku atšķirību D vitamīna analīžu veikšanā latviešu un krievvalodīgo respondentu vidū. Interesanti, ka visbiežāk D vitamīna analīzes veic respondenti no Ventspils un Jūrmalas, bet visretāk – respondenti no Rēzeknes un Liepājas.

Sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore skaidro – organisms D vitamīnu uzņem galvenokārt no saules gaismas. Esot ārā, ultravioleto staru ietekmē ādā no provitamīna rodas D vitamīns. Ir arī augu izcelsmes D2 vitamīns – ergokalciferols. D vitamīns būtībā ir  hormons un ļoti plaši ietekmē mūsu fizisko un mentālo pašsajūtu. Tā pietiekama koncentrācija atbild par mūsu imunitāti, nervu sistēmu, kaulu, sirds un asinsvadu sistēmas veselību, kā arī par miegu un pašsajūtu – trauksmi, garastāvokli, apātiju, depresiju, vēlmi būt fiziski aktīviem. Tāpat D vitamīns atbild arī par minerālvielu normālu uzsūkšanos.

D vitamīns svarīgs visos vecumos

Kā uzsver uztura speciāliste L. Sondore, D vitamīna līmeņa noskaidrošanai ir liela nozīme, lai zinātu sev atbilstošu D vitamīna lietošanas devu. Lai organismā pilnvērtīgi sintezētos D vitamīns, ir svarīgs vecums un veselības stāvoklis. Tāpat D vitamīna sintēze un uzsūkšanās ir atkarīga arī no ķermeņa svara, jo tas ir taukos šķīstošs vitamīnus. Jo lielāks ir cilvēka svars, jo lielāka deva būs nepieciešama, taču to noteiks ārsts.

Iedzīvotāju vidū pieaug informētība par D vitamīna lomu un nepieciešamību veselības saglabāšanā, atzīst L. Sondore. D vitamīns papildus ir jāuzņem ikvienam, bet jo īpaši bērniem, pusaudžiem, grūtniecēm, cilvēkiem pusmūžā – menopauzē un andropauzē, kā arī senioriem, tātad būtībā visu mūžu, uzsver uztura speciāliste. D vitamīnu papildus ir ieteicams uzņemt tā, kā to ir nozīmējis ārsts, ēšanas laikā vai tieši pirms ēšanas. Tāpat jāpatur prātā, ka D vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns, tādēļ pārtikas produktos esošās taukvielas palīdzēs tam uzsūkties.

D vitamīna uzņemšanai noteikti vēlams ikkatrā gadalaikā būt ārā, gaismā, arī nesaulainā laikā. Tāpat īpašs ieteikums būtu jaunajām māmiņām, vedot ārā mazuli, neapklāt ratus ar lakatiem. Jā, tiešos saules staros bērnu nevajag vest, bet ādai ir jāpiekļūst gaismai.

Vai varam uzņemt ar pārtiku?

Ar uzturu pietiekamā daudzumā D vitamīnu mēs uzņemt nevaram, atzīst uztura speciāliste. Nelielos daudzumos D vitamīns ir pienā, liellopu aknās, olas dzeltenumā, treknajās zivīs, īpaši lasī, sardīnēs, jūras veltēs (īpaši austerēs), dažās sēnes – baravikās. Tomēr, lai ar pārtiku uzņemtu D vitamīnu pietiekamā daudzumā, šie daži produkti būtu jāēd ļoti lielos, nesamērīgos daudzumos, turklāt nav zināms, kā organisms to izmantos. Uztura speciāliste atzīst, ka, ikdienā redzot pacientu uztura dienasgrāmatas, var secināt, ka ar uzturu tikai retais uzņem kaut niecīgu D vitamīna daudzumu – jo piena produktus daudzi lieto reti, zivis un jūras veltes ēd reti vai neēd nemaz, sēnes ēd sezonā. Tāpēc D vitamīns ir jālieto papildus.

Ir  arī pārtikas produkti, kurus ražotāji papildus bagātina ar D vitamīnu, un tā ir apsveicama tendence, saka L. Sondore. Visbiežāk tie ir piena produkti, augu valsts produkti vegāniem, augu margarīns, arī brokastu pārslas.  Tomēr tirgū šie produkti nav plaši pārstāvēti un neaizstāj uztura bagātinātājus, tādēļ D vitamīns ir jāuzņem papildus.

Aptauju veica D vitamīna zīmols VIGANTOLVIT® sadarbībā ar pētījumu centru Gemius Latvia pagājušā gada oktobrī, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem par D vitamīna lietošanas paradumiem. Pētījumā piedalījās 1501 respondents.